Psihoemocionāls atbalsts Rīgas centrā
Mēs piedāvājam profesionālu zinātnē balstītu psiholoģisku un psihoterapeitisku palīdzību, ko mūsu klīnikā nodrošina augsti kvalificēti psihologi un psihoterapijas speciālisti
Profesionāla zinātnē balstīta psiholoģiska un psihoterapeitiska palīdzība, ko nodrošina augsti kvalificēti psihologi un psihoterapijas specialisti.
Par mums
pakalpojumi
KBT
(KOGNITĪVI BIHEIVIORĀLĀ TERAPIJA)
’’
Uzvedības korekcijas programmā iekļautas tēmas, atbilstoši MK noteikumu pielikumam (Ministru kabineta Pielikums, 2023. gada 14. novembra noteikumiem Nr. 655). Programmas dalībniekiem darbs norisinās gan teorētiksi, gan praktiski; tiek apskatītas tādas tēmas kā piemēram, atkarīga uzvedība, atbildīga uzvedība uz ceļa, emociju un stresa vadība, motivācija u.c.
Nodarbības notiek 2 reizes nedēļā, programmas ilgums - 6 nodarbības (16 akadēmiskās stundas). Dalība uzvedības korekcijas programma tiek uzskatīta par pabeigtu, ja dalībnieks ir apmeklējis visas grupas nodarbības. Uzzini kādu pieredzi ir guvuši iepriekšējo grupu dalībnieki
Uzvedības korekcijas grupu nodarbības
Programmā iekļauti kognitīvi biheiviorālās terapijas ( KBT) elementi, virtuālās realitātes brilles, kā arī dažādu pašpalīdzības un relaksācijas metožu apgūšana.
Latvijā nav tādas specializētas programmas, kas apvienotu psihiatra un psihologa konsultācijas. Noskaties video, lai iepazītos ar bezmiega ārstēšanas programmu!
BEZMIEGA ĀRSTĒŠANAS PROGRAMMA (INSOMNIA)
Joga
Psiholoģiskā
izpēte
Smilšu terapija
Atbalsts topošajiem/
jaunajiem vecākiem
mēs palīdzēsim jums izlemt par pakalpojumu
INOVĀCIJAS
Pateicoties jaunajām tehnoloģijām, mēs palīdzēsim jums sasniegt rezultātu daudz ātrāk
SPECIĀLISTS
1) grūtības aizmigt un/vai pamošanās naktī vairākas reizes ar grūtībām atkārtoti aizmigt un/vai arī pamošanās agrāk no rīta;
2) minētas sūdzības turpinās vismaz 3 naktis nedēļā katru nedēļu vismaz mēnesi
3) pie minētā augstāk pievienojas sūdzības par produktivitātes un koncentrēšanās pazemināšanos nākamajā dienā, nogurumu.
Bezmiegs var būt akūts - līdz mēnesim vai hronisks - ilgāk nekā mēnesis. Arī bezmiegu iedala primārā bezmiegā, kura gadījumā nav saslimšana, kura radītu bezmiegu kā vienu no simptomiem vai sekām, bet bezmiegs rodās “it kā ne no kā”. Un ir sekundārais bezmiegs, kad bezmiegu radījusi kāda fiziska saslimšana, piemēram, vairogdziedzera problēmas, virsnieru funkciju traucējumi, medikamentu lietošana utt. Bezmiegu var radīt arī tādas saslimšanas kā depresija, trauksme, obsesīvi kompulsīvi traucējumi, bipolāri afektīvi traucējumi.
Pirmā konsultācija parasti notiek pie ārsta psihiatra, kurš palīdz sastādīt ārstēšanas plānu. Konsultācijas laikā notiek: veselības stāvokļa izvērtēšana, informācijas ievākšana no pacienta, tiek dotas instrukcijas, kā aizpildīt miega dienasgrāmatu. Pirmajā sesijā nekāds aktīvs ārstēšanas process nenotiek., jo ir jāizanalizē situāciju, jāsaprot vai konkrētam cilvēkam der kognitīvi biheiviorāla psihoterapija tieši bezmiegam. Laiks ap 1-2 nedēļām tiek dots, lai iegūtu datus par miega-nomoda režīmu. Nosaka vai pacients ir piemērots terapijai. Sniedz informāciju par pieejamām terapijas taktikām. Otrā konsultācija: nosaka ārstēšanas plānu, pielietojamās primāras intervences (miega restrikcija, stimulu kontrole). Trešā/ceturtā konsultācija: miega laiks tiek titrēts atbiltoši pacienta miega efektivitātes rādītājiem, notiek neskaidru jautājumu precizēšana. Miega higiēnas pārskats. Miega dienasgrāmatu pārskats. Terapijas ieguvumu un līdzestības apspriešana. Treniņi un tehnikas relaksācijai. Piektā un sestā konsultācija: kognitīvās terapijas sesija (negatīvo domu identificēšanā attiecībā uz miegu), turpināta miega titrācija, taktikas izveidošana relapsa jeb atkārtotu traucējumu parādīšanās gadījumā, profilakses pasākumi.
2) Ja jums ir veselības apdrošināšana, varat noskaidrot vai tā segs šī pakalpojuma sniedzēja sniegto terapiju? Vai ir ierobežojumi sesiju skaitam, ko sedz jūsu apdrošināšana?
3) Vēl viens veids, kā atrast psihoterapeitu, ir lūgt draugus vai ārstu ieteikt kādu, kam viņi uzticas.
4) Lai gan nav pārāk grūti atrast terapeita vārdu un kontaktus, var būt nepieciešams vairāk laika, lai atrastu psihologu, kuru jūs uzskatāt par "labu". Šeit ir daži noderīgi padomi:
4.1) Noskaidrojiet, vai psihologs pārzina uz pierādījumiem balstītu konsultēšanu jūsu problēmu gadījumā un vai psihologs to izmanto savā praksē. Tā ir konsultēšana, kas ir zinātniski pārbaudīta un pierādījusi savu efektivitāti. Uz pierādījumiem balstīta ārstēšana (piemēram, depresijas, trauksmes, panikas lēkmju, bezmiega u.c.) ir balstīta uz pētījumiem, kas atbilst zinātniskiem kritērijiem.
4.2) Pajautājiet, vai psihologam ir bijusi pieredze, risinot līdzīgas problēmas. Daži psihologi/terapeiti specializējas darbā ar bērniem vai ģimenēm, pieaugušajiem vai vecākiem cilvēkiem. Dažiem var būt liela pieredze ar problēmām, kas jūs uztrauc. Ja iespējams, noskaidrojiet, cik liela pieredze viņiem ir bijusi.
4.3) Noskaidrojiet, cik maksās pakalpojums, cik jāmaksā par nokavētām sesijām un, ja iespējams, cik ilgi varētu ilgt terapija.
Vai terapeits atrodas klīnikā, veselības centrā, privātpraksē vai citur?
4.4) Noskaidrojiet, kāda veida terapiju varētu sniegt jūsu potenciālais speciālists (piemēram, ilgtermiņa vai īstermiņa, individuālā vai grupu terapija, kāda teorētiskā orientācija), un noskaidrojiet, vai tas atbilst jūsu vēlmēm.
4.5) Atcerieties, ka terapeita izvēle ir ļoti personisks jautājums. Nav tāda terapeita, kas būtu piemērots visiem. Svarīgi, lai jūs justu uzticību un lai šis terapeits varētu jums palīdzēt.
Pēc tam, kad esat apkopojis visu šo informāciju (vai tik daudz, cik vien esat spējis iegūt), dodiet sev nedaudz laika, lai par to visu padomātu. Iespējams, jūs vēlēsieties norunāt sākotnējās tikšanās ar vienu vai diviem potenciālajiem psihologie, terapeitiem un noskaidrot, cik labi jūs ar viņiem jūtaties. Atvēliet laiku, lai atrastu sev piemērotu terapeitu!
KBT pamatā ir vairāki pamatprincipi, tostarp:
1) Psiholoģisko problēmu pamatā daļēji ir kļūdains vai neadaptīvs domāšanas veids, kā arī daļēji ir iemācīti neadaptīvi uzvedības modeļi. Būtiska ideja, ka cilvēki, kas cieš no psiholoģiskām problēmām, var iemācīties labākus veidus, kā ar tām tikt galā, tādējādi atvieglojot simptomus un kļūstot efektīvāki savā dzīvē.
2) KBT pieejā liels akcents domāšanas modeļu vai uztveres maiņu. Dažas stratēģijas:
2.1) iemācīties atpazīt domāšanas kļūdas ( tās ir katram no mums ), kas rada problēmas, un pēc tam tās pārvērtēt, ņemot vērā realitāti. Mācāmies domāt nevis pozitīvi bet REĀLI, tas palīdz labāk izprast citu cilvēku uzvedību un motivāciju,
2.2) mācāmies izmantot problēmu risināšanas prasmes, lai tiktu galā ar sarežģītām situācijām,
2.3) būtisksi iemācīties attīstīt lielāku pārliecību par savām spējām.
3) KBT aparasti ietver arī stratēģijas, lai mainītu uzvedības modeļus. Piemēram:
3.1) Sastapšanās ar savām bailēm, nevis izvairīšanās no tām
3.2) Tiek izmantotas lomu spēles, lai sagatavotos potenciāli problemātiskai saskarsmei ar citiem.
3.3) Tiek apgūti paņēmieni, lai iemācītos ‘’nomierināt’’ prātu un atslābinātu ķermeni.
4.) Ne visās KBT tiek izmantotas visastratēģijas. Drīzāk psihologs un pacients/klients sadarbojas, lai izprastu problēmu un izstrādātu konsultēšanas stratēģiju , atbilstoši mērķie , resursiem , vajadzībām
5.) KBT liek uzsvaru uz to, lai palīdzētu cilvēkiem iemācīties būt pašiem saviem terapeitiem. Izmantojot vingrinājumus/uzdevumus/stratēģijas sesijas laikā, kā arī "mājasdarbus" ārpus sesijām, pacientiem/klientiem tiek palīdzēts attīstīt pārvarēšanas prasmes, ar kuru palīdzību viņi var iemācīties mainīt savu problemātisku domāšanu, emocijas un uzvedību.
6.) KBT terapeiti uzsver to, kas notiek personas pašreizējā dzīvē, bet tas nenozīmē ka nentiek darbs ar pagātnes pieredzi. Ar pagātni tiek sstrādāts sturkturēti un fokusēti. Ir nepieciešama zināma informācija par savu vēsturi, taču galvenā uzmanība tiek pievērsta tam, lai virzītos uz priekšu laikā un attīstītu efektīvākus veidus, kā tikt galā ar dzīvi.
7.) KBT nav mehāniska vai ‘’auksta terapija’’. Kā jebkurai terapijai, centrā ir terapeitiskās attīecības un klienta vajadzības.
8.) KBT terapeitiem ir pašterapijas un supervīziju pieredze.
pašidentitātes un autonomijas sajūta, atzinība
brīvība paust savas jūtas un runāt par to, kas jums vajadzīgs
spēja rotaļāties un būt spontānai
drošas, vecumam atbilstošas robežas un ierobežojumi.
Caur jogu mēs varam atbrīvoties no uzkrātā stresa, iemācīties sajust un atpazīt savas emocijas caur iekšējo pieredzi, nereaģēt tik asi uz emocionāliem trigeriem, kā arī atgūt dzīvesprieku ikdienā. Terapeitiska jogas prakse ir piemērota cilvēkiem, kas cieš no paaugstināta stresa, miega traucējumiem, sāpēm/diskomforta ķermenī, nespējas fokusēties un hroniska noguruma.
Nodarbības var apmeklēt jebkurš - praksi pielāgo katram ķermenim un to var praktizēt pat paši nestiapigākie. :)
Jogas speciālists ir īpaši apmācīts profesionālis, kurš rūpējās par klientu drošību un labsajūtu, pielāgo uzdevumus atbilstoši klientu vajadzībām un palīdzēs tev atrast ceļu atpakaļ pie sevis.
izjūti trauksmi, nomāktību
ir intereses zudums
jūties par sevi nepārliecināts
piedzīvo saredžījumus attiecībās
ir krīzes siutācija
atbalsts zaudējuma gadījumā, darbs ar traumatiskiem notikumiem
Kā arī psihologs var veikt psiholoģisko izvērtēšanu (kognitīvās spējas, intelekts, emocionālā sfēra, personības izpēte) un var sniegt psihoizglītojošu informāciju (piemēram, bērnu audzināšanas jautājumos).
1) grūtības aizmigt un/vai pamošanās naktī vairākas reizes ar grūtībām atkārtoti aizmigt un/vai arī pamošanās agrāk no rīta;
2) minētas sūdzības turpinās vismaz 3 naktis nedēļā katru nedēļu vismaz mēnesi
3) pie minētā augstāk pievienojas sūdzības par produktivitātes un koncentrēšanās pazemināšanos nākamajā dienā, nogurumu.
Bezmiegs var būt akūts - līdz mēnesim vai hronisks - ilgāk nekā mēnesis. Arī bezmiegu iedala primārā bezmiegā, kura gadījumā nav saslimšana, kura radītu bezmiegu kā vienu no simptomiem vai sekām, bet bezmiegs rodās “it kā ne no kā”. Un ir sekundārais bezmiegs, kad bezmiegu radījusi kāda fiziska saslimšana, piemēram, vairogdziedzera problēmas, virsnieru funkciju traucējumi, medikamentu lietošana utt. Bezmiegu var radīt arī tādas saslimšanas kā depresija, trauksme, obsesīvi kompulsīvi traucējumi, bipolāri afektīvi traucējumi.
Pirmā konsultācija parasti notiek pie ārsta psihiatra, kurš palīdz sastādīt ārstēšanas plānu. Konsultācijas laikā notiek: veselības stāvokļa izvērtēšana, informācijas ievākšana no pacienta, tiek dotas instrukcijas, kā aizpildīt miega dienasgrāmatu. Pirmajā sesijā nekāds aktīvs ārstēšanas process nenotiek., jo ir jāizanalizē situāciju, jāsaprot vai konkrētam cilvēkam der kognitīvi biheiviorāla psihoterapija tieši bezmiegam. Laiks ap 1-2 nedēļām tiek dots, lai iegūtu datus par miega-nomoda režīmu. Nosaka vai pacients ir piemērots terapijai. Sniedz informāciju par pieejamām terapijas taktikām. Otrā konsultācija: nosaka ārstēšanas plānu, pielietojamās primāras intervences (miega restrikcija, stimulu kontrole). Trešā/ceturtā konsultācija: miega laiks tiek titrēts atbiltoši pacienta miega efektivitātes rādītājiem, notiek neskaidru jautājumu precizēšana. Miega higiēnas pārskats. Miega dienasgrāmatu pārskats. Terapijas ieguvumu un līdzestības apspriešana. Treniņi un tehnikas relaksācijai. Piektā un sestā konsultācija: kognitīvās terapijas sesija (negatīvo domu identificēšanā attiecībā uz miegu), turpināta miega titrācija, taktikas izveidošana relapsa jeb atkārtotu traucējumu parādīšanās gadījumā, profilakses pasākumi.
2) Ja jums ir veselības apdrošināšana, varat noskaidrot vai tā segs šī pakalpojuma sniedzēja sniegto terapiju? Vai ir ierobežojumi sesiju skaitam, ko sedz jūsu apdrošināšana?
3) Vēl viens veids, kā atrast psihoterapeitu, ir lūgt draugus vai ārstu ieteikt kādu, kam viņi uzticas.
4) Lai gan nav pārāk grūti atrast terapeita vārdu un kontaktus, var būt nepieciešams vairāk laika, lai atrastu psihologu, kuru jūs uzskatāt par "labu". Šeit ir daži noderīgi padomi:
4.1) Noskaidrojiet, vai psihologs pārzina uz pierādījumiem balstītu konsultēšanu jūsu problēmu gadījumā un vai psihologs to izmanto savā praksē. Tā ir konsultēšana, kas ir zinātniski pārbaudīta un pierādījusi savu efektivitāti. Uz pierādījumiem balstīta ārstēšana (piemēram, depresijas, trauksmes, panikas lēkmju, bezmiega u.c.) ir balstīta uz pētījumiem, kas atbilst zinātniskiem kritērijiem.
4.2) Pajautājiet, vai psihologam ir bijusi pieredze, risinot līdzīgas problēmas. Daži psihologi/terapeiti specializējas darbā ar bērniem vai ģimenēm, pieaugušajiem vai vecākiem cilvēkiem. Dažiem var būt liela pieredze ar problēmām, kas jūs uztrauc. Ja iespējams, noskaidrojiet, cik liela pieredze viņiem ir bijusi.
4.3) Noskaidrojiet, cik maksās pakalpojums, cik jāmaksā par nokavētām sesijām un, ja iespējams, cik ilgi varētu ilgt terapija.
Vai terapeits atrodas klīnikā, veselības centrā, privātpraksē vai citur?
4.4) Noskaidrojiet, kāda veida terapiju varētu sniegt jūsu potenciālais speciālists (piemēram, ilgtermiņa vai īstermiņa, individuālā vai grupu terapija, kāda teorētiskā orientācija), un noskaidrojiet, vai tas atbilst jūsu vēlmēm.
4.5) Atcerieties, ka terapeita izvēle ir ļoti personisks jautājums. Nav tāda terapeita, kas būtu piemērots visiem. Svarīgi, lai jūs justu uzticību un lai šis terapeits varētu jums palīdzēt.
Pēc tam, kad esat apkopojis visu šo informāciju (vai tik daudz, cik vien esat spējis iegūt), dodiet sev nedaudz laika, lai par to visu padomātu. Iespējams, jūs vēlēsieties norunāt sākotnējās tikšanās ar vienu vai diviem potenciālajiem psihologie, terapeitiem un noskaidrot, cik labi jūs ar viņiem jūtaties. Atvēliet laiku, lai atrastu sev piemērotu terapeitu!
KBT pamatā ir vairāki pamatprincipi, tostarp:
1) Psiholoģisko problēmu pamatā daļēji ir kļūdains vai neadaptīvs domāšanas veids, kā arī daļēji ir iemācīti neadaptīvi uzvedības modeļi. Būtiska ideja, ka cilvēki, kas cieš no psiholoģiskām problēmām, var iemācīties labākus veidus, kā ar tām tikt galā, tādējādi atvieglojot simptomus un kļūstot efektīvāki savā dzīvē.
2) KBT pieejā liels akcents domāšanas modeļu vai uztveres maiņu. Dažas stratēģijas:
2.1) iemācīties atpazīt domāšanas kļūdas ( tās ir katram no mums ), kas rada problēmas, un pēc tam tās pārvērtēt, ņemot vērā realitāti. Mācāmies domāt nevis pozitīvi bet REĀLI, tas palīdz labāk izprast citu cilvēku uzvedību un motivāciju,
2.2) mācāmies izmantot problēmu risināšanas prasmes, lai tiktu galā ar sarežģītām situācijām,
2.3) būtisksi iemācīties attīstīt lielāku pārliecību par savām spējām.
3) KBT aparasti ietver arī stratēģijas, lai mainītu uzvedības modeļus. Piemēram:
3.1) Sastapšanās ar savām bailēm, nevis izvairīšanās no tām
3.2) Tiek izmantotas lomu spēles, lai sagatavotos potenciāli problemātiskai saskarsmei ar citiem.
3.3) Tiek apgūti paņēmieni, lai iemācītos ‘’nomierināt’’ prātu un atslābinātu ķermeni.
4.) Ne visās KBT tiek izmantotas visastratēģijas. Drīzāk psihologs un pacients/klients sadarbojas, lai izprastu problēmu un izstrādātu konsultēšanas stratēģiju , atbilstoši mērķie , resursiem , vajadzībām
5.) KBT liek uzsvaru uz to, lai palīdzētu cilvēkiem iemācīties būt pašiem saviem terapeitiem. Izmantojot vingrinājumus/uzdevumus/stratēģijas sesijas laikā, kā arī "mājasdarbus" ārpus sesijām, pacientiem/klientiem tiek palīdzēts attīstīt pārvarēšanas prasmes, ar kuru palīdzību viņi var iemācīties mainīt savu problemātisku domāšanu, emocijas un uzvedību.
6.) KBT terapeiti uzsver to, kas notiek personas pašreizējā dzīvē, bet tas nenozīmē ka nentiek darbs ar pagātnes pieredzi. Ar pagātni tiek sstrādāts sturkturēti un fokusēti. Ir nepieciešama zināma informācija par savu vēsturi, taču galvenā uzmanība tiek pievērsta tam, lai virzītos uz priekšu laikā un attīstītu efektīvākus veidus, kā tikt galā ar dzīvi.
7.) KBT nav mehāniska vai ‘’auksta terapija’’. Kā jebkurai terapijai, centrā ir terapeitiskās attīecības un klienta vajadzības.
8.) KBT terapeitiem ir pašterapijas un supervīziju pieredze.
pašidentitātes un autonomijas sajūta, atzinība
brīvība paust savas jūtas un runāt par to, kas jums vajadzīgs
spēja rotaļāties un būt spontānai
drošas, vecumam atbilstošas robežas un ierobežojumi.
Caur jogu mēs varam atbrīvoties no uzkrātā stresa, iemācīties sajust un atpazīt savas emocijas caur iekšējo pieredzi, nereaģēt tik asi uz emocionāliem trigeriem, kā arī atgūt dzīvesprieku ikdienā. Terapeitiska jogas prakse ir piemērota cilvēkiem, kas cieš no paaugstināta stresa, miega traucējumiem, sāpēm/diskomforta ķermenī, nespējas fokusēties un hroniska noguruma.
Nodarbības var apmeklēt jebkurš - praksi pielāgo katram ķermenim un to var praktizēt pat paši nestiapigākie. :)
Jogas speciālists ir īpaši apmācīts profesionālis, kurš rūpējās par klientu drošību un labsajūtu, pielāgo uzdevumus atbilstoši klientu vajadzībām un palīdzēs tev atrast ceļu atpakaļ pie sevis.
izjūti trauksmi, nomāktību
ir intereses zudums
jūties par sevi nepārliecināts
piedzīvo saredžījumus attiecībās
ir krīzes siutācija
atbalsts zaudējuma gadījumā, darbs ar traumatiskiem notikumiem
Kā arī psihologs var veikt psiholoģisko izvērtēšanu (kognitīvās spējas, intelekts, emocionālā sfēra, personības izpēte) un var sniegt psihoizglītojošu informāciju (piemēram, bērnu audzināšanas jautājumos).
atstāt pieteikumu
Kr. Valdemāra iela 33-30, Rīga, LV-1010
Brīvības gatve 214b, Rīga, LV-1039
Tālr.nr.: +371 28700566
E-pasts: info@grandver.com
Seko mums:
Shēmu terapija - ir KBT terapijas sistēmā, bet tā ievērojami paplašina tradicionālās KBT pielietojumu un konceptus. Shēmu terapija īpaši labi piemērota klientiem ar senākām/ ilgstošākām psiholoģiskām grūtībām. Shēmu terapijā ir lielāks uzsvars uz emocionālajām vajadzībām, pieredzi bērnībā, pusaudža gados un to saistību ar psiholoģiskām grūtībām tagadnē.
Apzinātība ir zinātniski pamatota pieeja, kura apvieno tradicionālās meditācijas praksi, neiro-zinātnes un kognitīvās psiholoģijas atziņas, kas ļauj iemācīties labāk pārvaldīt savu
uzmanību, mazināt stresu, palielināt efektivitāti un apmierinātību.
Grandver piedāvā apzinātības programmas, tai skaitā arī darba kolektīviem. Īpašs piedāvājums topošajiem vecākiem - apzinātības programma gaidot mazuli.
DKT ir viena no mākslu terapijas specializācijām, kas izmanto deju un kustību, lai uzlabotu fizisko, emocionālo, kognitīvo (uztvere, atmiņa, domāšana u.c.) un sociālo veselību.
DKT terapijas procesā, atšķirībā no dejošanas un fizioterapijas, nozīme ir radošai sadarbībai ar terapeitu un pārdomām par šo procesu.
Drāmas terapijai, kas ir mākslas terapijas veids, ir pozitīva ietekme uz emocionālo un fizisko veselību. Drāmas terapeits ir profesionālis ar maģistra grādu veselības aprūpē. Terapiju var piemērot dažādu problēmu risināšanai bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem. Šajā procesā izmanto drāmas elementus, dažādus rekvizītus, attēlus un metaforas, lai veicinātu domu, jūtu un emociju radošu izpausmi.
Natālija Bērziņa
“Tad, kad mēs vairs nespējam mainīt situāciju – mums ir jāmaina pašiem sevi.” (Viktors E. Frankls)
Darba pieredze:
2022. – pašreiz
Klīnika “GrandVer”. Ārste psihiatre, kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) psihoterapeite
2019. – pašreiz
“Klīnika Dzintari”. Dienas stacionārs, ambulatori konsultatīva nodaļa. Ārste psihiatre
2019. – 2020.
VSIA Strenču psihoneiroloģiska slimnīca. Dienas stacionārs. Ārste psihiatre
2018. – 2022.
”Medicīnas tālākizglītības centrs”, Pieaugušo neformālās izglītības iestāde. Lektore
2018. – pašreiz
Rīgas Stradiņa Universitāte. Psihiatrijas un narkoloģijas katedra. Stundu pasniedzēja
2018. – 2021.
Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs, Ambulatorās palīdzības dienests. Ārste psihiatre
2018. – 2021.
RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedra. Asistenta p.i.
2017. – 2020.
SIA Veselības centrs “Vivendi”, Ārste psihiatre, lektore
2017. – 2018.
VSIA Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs, 17.nodaļa. Ārste-stažiere
2016. – 2022.
Strenču psihoneiroloģiska slimnīca, Uzņemšanas nodaļa. Dežūrārste-psihiatre
2016. – 2018.
RSU Tālākizglītības fakultāte, Psihiatrijas un narkoloģijas katedra. Pasniedzēja
2014. – 2018.
VSIA Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs. Ārste-rezidente psihiatrijas specialitātē
Izglītība:
2017. – 2021.
Rīgas Stradiņa Universitāte, Doktorantūras fakultāte. Medicīnas zinātņu doktores diploms
2014. – 2018.
Rīgas Stradiņa Universitāte, Tālākizglītības fakultāte. Psihiatra diploms
2008. – 2014.
Rīgas Stradiņa Universitāte, Medicīnas fakultāte. Ārsta diploms
Profesionālā pilnveide:
2020. – pašreiz
Latvijas Kognitīvi biheiviorālās terapijas asociācija. Kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas specialitāte
2021.
CBT-I course
2020.
Piedalīšanās Edinburgh Sleep Medicine Course
2018.
Piedalīšanās ECNP Workshop on Clinical Research Methods Berselonā, Spānijā
Piedalīšanās EFPT Forumā Jauniem psihiatriem,Bristolē, Lielbritānijā
Piedalīšanās AAF/OMI Programā Salzburg Medical Seminars International Psychiatry 2018, Zalcburgā, Austrijā
2017.
Piedalīšanās ECNP School of Neuropsychopharmacology, Oksforda, Lielbritānija
Piedalīšanās “Leadership and Professional Skills Course” jauniem psihiatriem, prof. Normana Sartoriusa un prof. Idas Hageman Pedersen vadībā Viļņā, Lietuvā,
Supervīzijas par bezmiega ārstēšanu pie Prof. Dieter Rieman
Darbības sfēras un pakalpojumi:
· piedalīšanās Slimību profilakses un kontroles centra organizētajā Nacionālā Veselību veicinošo skolu tīkla izglītības iestāžu pieredzes apmaiņas seminārā par psihiskās veselības veicināšanu un ņirgāšanās profilaksi izglītības iestādēs
· bezmiega ārstēšana, izmantojot KBT
· garastāvokļa traucējumu ārstēšana, trauksmes spektra traucējumu ārstēšana
· grūtniecības un pēcdzemdību psihisko traucējumu ārstēšana
· KBT izmantošana praksē
Konsultēšanas valodas: latviešu, angļu, krievu
“Tavs redzējums kļūs skaidrs tikai tad, kad spēsi ielūkoties savā sirdī. Kurš raugās uz ārpusi – sapņo, kurš raugās sevī – atmostas.” (Karls G. Jungs)
Darba pieredze:
2023 – pašreiz
Rīgas Dzemdību nams
2022. – pašreiz
Klīnika “GrandVer”. Sertificētā klīniskā un konsultatīvā psiholoģe, pārraugs
2021. – pašreiz
Rīgas Stradiņa Universitāte, Veselības Psiholoģijas un Pedagoģijas katedra. Lektore
2015. - pašreiz
Medicīnas sabiedrība “ARS”. Klīniskā psiholoģe
Latvijas Zinātnes Padomes Eksperte (līdz 2025.gada 1. jūnijam)
2013. – 2023. Rīgas Psihiatrijas un Narkoloģijas Centrs. Klīniskā psiholoģe
2012. – pašreiz
Rīgas Stradiņa Universitāte, Psihiatrijas katedra/
Psihiatrijas 2. un 4. gada rezidentūra, kursi «Krīžu un atbalsta psihoterapija», «Kognitīvi biheiviorālā psihoterapija». Lektore
Izglītība:
2013.
Latvijas Universitāte. Doktora grāds klīniskajā psiholoģijā
Profesionālā pilnveide:
2023.
Perinatālās garastāvokļa un trauksmes traucējumu sertifikācijas apmācība
RO DBT
2022.
Compassion therapy training for pregnant women
Nature Based Therapy
Kognitīvi biheiviorālās terapija bezmiega ārstēšanai, CBT-I
2020. – 2022.
Apzinātības programma grūtniecēm un partneriem
2021.
ASV MBCT – Uz apzinātību balstīta kognitīvā terapija – Harvardas medicīnas skola
CBT-I kurss
2020.
Bērnu un pusaudžu shēmas terapijas apmācības bāzes līmenis
2019.
Individuālās shēmu terapijas supervizore/ trenere
Grupu shēmu Terapijas apmācībās bāzes līmenis
Virtuālo tehnoloģiju izmantošana konsultēšanā
Kognitīvi biheiviorālās terapijas supervizore
2018.
Apzinātības prakses apmācības, Viļņas medicīnas akadēmija
DBT terapija
2015.
EMDR
2013.
Kognitīvi biheiviorālais terapeits
Wudkoka Džonsona kognitīvu spēju tests
Darbības sfēras un pakalpojumi:
· kognitīvi biheiviorālā terapija
· shēmu terapija
· uz apzinātību balstīta terapija
· EMDR
· individuālas un grupu konsultācijas
· supervizijas
· lekcijas, nodarbības organizācijām
· intelekta diagnostika
Konsultēšanas valodas: latviešu, angļu, krievu
“Dzīvē ir divas pamatizvēles - pieņemt apstākļus tādus, kādi tie ir, vai uzņemties par sevi atbildību un tos mainīt.” (Denis Waitley)
Darba pieredze:
2022. – pašlaik
Klīnika “ GrandVer”. Sertificēta klīniskā/veselības un konsultatīvā psiholoģe,
KBT speciāliste
2021. – pašlaik
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija. Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore
2018. – 2021.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija. Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktora vietniece
2018. – 2019.
Pusaudžu resursu centrs. Psiholoģe
2017. – pašlaik
Klīnika „Piramīda“. Psiholoģe
2017. – 2018.
SIA “Skrivanek Baltic” īstenotais atbalsta pasākums „Motivācijas programma darba meklēšanai un mentora (sociālā mentora) pakalpojumi ilglaicīgiem bezdarbniekiem“. Sociālā mentore
2014. – 2015.
LU psiholoģiskās palīdzības centrs. Psiholoģe-konsultante
Izglītība:
2017. – 2020.
ODYSSEA Internacionālais KBT institūts (Prāga, Čehija). Kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) speciāliste
2012. – 2015.
Latvijas Universitāte. Profesionālais maģistra grāds psiholoģijā.
2014.
Groningenas Universitāte, Nīderlande.
2009.- 2012.
Latvijas Universitāte. Sociālu zinātņu bakalaura grāds psiholoģijā.
Profesionālā pilnveide:
2022.
Profesionālās pilnvedes studiju kurss ”Koučings kā mūsdienu vadības stils”
2021.
Shēmu terapijas bāzes apmācības. Shēmu terapija darbā ar komplekso traumu, Jānis Briedis, Lielbritānija
Dalība apmācībās “Mākslas terapijas metodes darbā ar traumu piedzīvojušiem bērniem”
Dalība apmācībās “No speciālista par vadītāju”
Dalība apmācībās “Uz bērna resursiem fokusēta pieeja pēc krīzes”
Dalība apmācībās “Vadītājs kā līderis”
Dalība apmācībās “Neirobioloģiskie un psiholoģiskie traumas un sērošanas aspekti”
ACT (acceptances and commitment therapy) terapijas apmācība. Pieņemšanas un apņemšanās terapija, Maria do Céu Salvador, Coimbra University, Portugāle.
Dalība apmācībās “Apzinātība stresa mazināšanai, izmantojot KBT metodes” un “Apzinātība organizācijās”
2020.
Dalība apmācībās “Shēmu terapijas bāzes līmenis”
2019.
Dalība apmācībās “Nepilngadīgiem draudzīgas pratināšanas tehnikas”
Konsultēšanas valodas: latviešu, angļu
“Know all the theories, master all techniques, but as you touch human soul be just an other human soul” ( Carl Jung).
Izglītība:
pašlaik, Kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas specialitāte, Latvijas Kognitīvi biheiviorālās terapijas asociācija
2017, Rīgas Paula Stradiņa Universitāte, Rehabilitācijas fakultāte (Mākslas terapija – drāmas terapija)
2004, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija
Darba pieredze:
pašlaik, Slimnīca “Ģintermuiža”, Mākslas terapeits
pašlaik, BKUS (Bērnu klīniskā universitātes slimnīca) psihiatrija, Mākslas terapeits
2015, Krīzes un konsultāciju centrs “ Skalbes ”. Konsultante
Darba valodas: LV, RU, ENG, GER